Intervija ar AB Holding Prezidentu Bislanu Abdulmuslimovu novembra Forbes Latvia speciālizlaidumā „Lauksaimniecība” sadaļā: īpašnieka filozofija un biznesa stratēģija
Saimnieks, kas mīl Latviju
Bislans Abdulmuslimovs iegādājās trīs gandrīz bankrotējušas pārtikas ražošanas rūpnīcas un pacēla tās līdz līderpozīcijām. Bet viņa plāns ir izveidot miljardu vērtu pārtikas holdingu.
«Staigājot gar jūru, es redzēju cilvēkus – neteiktu, ka laimīgus. Bija ļoti maz smaidīgu cilvēku. Ja salīdzina ar ASV, kur visi smaida, šeit bija pavisam depresīvi. Bet ASV tā ir tāda liekulīga, defektīva smaidīšana. Te savukārt cilvēki bija klusi, un man sākumā likās, ka tie ir vientuļi, nelaimīgi ļaudis. Bet, kad paskatījos labāk, sajutu, ka tie ir laimīgi cilvēki savā zemē.» Tā savas pirmās dienas Latvijā atceras Bislans Abdulmuslimovs, kurš uzreiz pieņēma lēmumu pārcelties uz mūsu valsti. Ņemot vērā tautu dažādās tradīcijas, tas nebūt nebija viegli – no Kaukāza, kur vārds ir spēcīgāks par jebkuru līgumu, pārcelties uz Latviju. «Man ļoti patika latviešu mentalitāte, bet sieva uzķēra kultūru, un tā mēs atradām kopīgu valodu ar Latviju. Turklāt manam vecākajam brālim šeit bija zināmi biznesa aprēķini.» Bislans gan saskatīja arī kopīgas pazīmes, kas vieno Latviju ar Kaukāzu; tā bija daba. «Sevišķi jūra. Man teica, ka Baltijas jūra nav tik skaista kā Kaspijas vai Melnā jūra, kā Baikāls. Es par to gribētu strīdēties, jo man, gluži otrādi, patīk tie tumšie viļņi, kāpas , un cilvēki gar jūru pastaigājas… Ļoti liela un mierīga prāta koncentrācija. Te mans prāts atpūtās – ne tik ļoti dvēsele, bet tieši intelekts.»
Atbraucot uz Latviju, Bislans Abdulmuslimovs ievēroja, ka kopumā baltieši kā jau visi tā laika postpadomju telpā tendēti uz blēdīgu biznesu, tāpēc vienmēr visur ņēma līdzi juristus. Taču pirmās biznesa pazīmes jau bija manāmas, kaut gan kopumā cilvēki vēl nesaprata, kas tas ir. Valdīja tāds juridisks gars. Sākumā viņš nodarbojās ar darījumiem naftas tirgū – pirka no Krievijas naftu un pārdeva Kurzemes degvielai. Bislans atzīst, ka tā bija viegla nauda. Tomēr pirmos miljonus viņš nopelnījis nekustamo īpašumu jomā, uzbūvējot biroju ēku Duntes ielā, kur joprojām atrodas viņa ofiss. Būvniecība sākās 2005. gadā. Toreiz paveicies ar arhitektiem no biroja Arhis, kas ieteica būvēt tieši A klases biroju ēku, kurā galu galā ieguldīti 12 miljoni eiro. Šo naudu aizdeva banka. Kad ēka jau bija uzbūvēta līdz trešajam stāvam, Latvijā ieradās skandināvi, Arco Real Estate līdzīpašnieki. Viņi iegādājās ēku, samaksājot par vēl nepabeigto būvi 20 miljonus eiro. «Attiecīgi starpību nopelnīju, samaksāju nodokļus un gulēju mierīgi. Tas ir arī manā deklarācijā,» skaidro Bislans, ja nu kāds apšauba naudas avotu.
Nopelnīto naudu viņš ieguldīja Rēzeknes gaļas kombinātā, kuram toreiz bija kredīts SEB bankā ar likmi, kas brīžiem sasniedza 15 procentus gadā Viņš pārfinansēja to no saviem līdzekļiem un ieguva arī kapitāldaļas uzņēmumā. Rūpnīcai parādījās apgrozāmie līdzekļi, un lietas sāka iet uz augšu. Vēlāk Bislans iegādājās vēl divas rūpnīcas; pirmā bija Meat Union. «Toreiz pati Krājbanka mani atrada, viņiem Meat Union bija ieķīlāts, jau kļuvis par slikto kredītu. Igauņu uzņēmēji bija to nopirkuši, ieķīlājuši, paņēmuši kredītu un uzreiz to naudu aizsūtījuši Igaunijas māteskompānijai kā maksu par konsultāciju, un rūpnīca aizgāja uz maksātnespēju. Manuprāt, tā bija ļaunprātīga, plānota rīcība,» stāsta Bislans.
Viņš nopirka cesiju no bankas, atnāca uz rūpnīcu un teica: re, cesija, tagad tā ir mana rūpnīca! Bet tikt iekšā nebija viegli – tas izdevās tikai pēc gada. «Tur apsardze no maksātnespējas administratora, nelaiž iekšā, jo likumi tādi... Es gadu nevarēju tikt pie savām iekārtām. Tas bija pirmais gadījums, kad saskāros ar galveno valsts mafiju, kura iznīcina visas rūpnīcas. Tie ir maksātnespējas administratori. Tu nesamaksā 50 latu, un viss – tu esi maksātnespējīgs, aizver ciet. Turklāt pēc likuma, ja ir iespējams, viņiem uzņēmumu darbu jācenšas atjaunot, nevis otrādi,» skaidro Bislans. Viņš gan neļāva izpostīt savu īpašumu un pa perimetru izvietoja pats savu apsardzi. «Viņi mani nelaida iekšā, es viņus nelaidu ārā.» Kad rūpnīca atkal bija nolikta uz kājām, biznesa vidē sāka runāt, ka, lūk, Bislans ir krīzes menedžeris, jo rūpnīcas, kuras viņš nopērk, atdzīvojas. «Patiesībā jau nekādus brīnumus es nedarīju, vienkārši neļāvu sevi apzagt,» uzskata uzņēmējs.
Nākamā banka, ar ko tikās nu jau lielākais gaļas pārstrādes uzņēmējs, bija Swedbank. Bislans gribēja sākt strādāt zivju pārstrādes biznesā, un bankas īpašumā bija jau divus gadus maksātnespējīga rūpnīca “Ventspils zivju konservu kombināts” (VZKK), kas ražoja šprotes. «Es viņiem saku, ka gribu cesiju, viņi – ka cesiju pārdos izsolē. Iespējams, citiem arī bija interese – rūpnīca atrodas ostā, pie ūdens, tur ir vērtīga zeme. Varbūt kāds gribēja to nojaukt, būvēt kaut ko citu. Nezinu. Plāni ir dažādi. Bet Māra Mančinska kungs [Swedbank prezidents] man toreiz teica tā: mums Piņķos ir pelmeņu rūpnīca, arī ieķīlāta. Tur, izrādījās, vīrs un sieva uzmeta banku, paņemot 1,5 miljonus. Kā tas var būt: Ventspilī milzīga rūpnīca maksā miljonu dolāru, Piņķos 1,5 miljonus dolārus – pelmeņu cehs! Viņi saka: labi, mēs tev pārdosim VZKK, ja tu vēl klāt piepirksi tos pelmeņus,» atceras uzņēmējs. Abdulmuslimovs pelmeņu cehu nopirka, un pareizi vien darīja, jo pasaulē trūkst saldēto produktu. «Šeit gribētu atcerēties mana kompanjona Gunta Piteronoka māsu Ingu. Tā bija viņas ideja, ka jāpērk, viņa bija visu izplānojusi. Tagad viņa ir aizsaulē, taču viss, ko viņa prognozēja, īstenojas. Vispār bez Ingas mēs būtu nulle – 90% mūsu panākumu ir viņas nopelns. Inga bija īsta dzelzs lēdija,» labus vārdus nežēlo Bislans. Kas būs tālāk?
Pēc Abdulmuslimova domām, Latvijai ir jāattīsta savi vietējie zīmoli, jo katram produktam ir vārds. Tad bizness attīstīsies. Savukārt politiķiem jāstrādā uzņēmēju labā, nevis otrādi. Runājot par viņa paša pārtikas biznesu, viss ir izplānots. «Ar zivīm ir vieglāk – šprotes ir unikāls produkts, tur nav variantu, neviena cita valsts šprotes nemāk taisīt. Tas ir nacionāls produkts ar saviem gadsimtu ilgiem noslēpumiem, receptēm. Ar gaļu sarežģītāk. Tur regulāri ir jaunas receptes, jauni produkti, taču izskatās, ka lielākā daļa strādā uz apjomu, nevis kvalitāti. Mēs ieturam citu pozīciju – mēs par garšu domājam. Piemēram, pēdējais produkts – cīsiņi bez E vielām, kas tagad kļuvuši par TOP produktu. Es tos saucu par augsti intelektuāliem produktiem, jo uzskatu, ka cilvēks, ēdot kvalitatīvus produktus, kļūst gudrāks,» skaidro Bislans. Vēl viņš plāno piepirkt kādu piena nozares uzņēmumu, bet ģeogrāfiski AB Holding virzīsies uz Tuvajiem Austrumiem, arābu valstīm, kā arī centīsies ieņemt nišas gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā.
Meat Union
Meat Union ir dibināts 2010. gadā. Sākot ar 2011. gadu, uzņēmums strādā Krievijas tirgū un aktīvi attīsta savas pozīcijas. Uzņēmums ir veicis daļēju ražotnes rekonstrukciju, uzbūvējis jaunu produkcijas noliktavu. Turpinās arī Eiropas Savienības projekta realizācija, kas paredz ražošanas jaudu palielināšanu. Veiksmes pamatā pēc maksātnespējas bija tieši fakts, ka tika pieņemts lēmums atsākt koncentrēties uz Krievijas tirgu. Vēsturiski Daugavpils rūpnīca tika izveidota, lai nodrošinātu ar gaļas produktiem visu Pēterburgas reģionu, un 2010. gadā pirmais solis bija zīmola atjaunošana un virzīšanās uz Krieviju. Patlaban uzņēmums ražo aptuveni 15 tonnu gatavās produkcijas dienā; potenciāls ir 30 tonnu. Meat Union veiksmīgi attīsta savu produkciju ar zīmolu Dinaburga, kas jau ir iekarojis pozīcijas Krievijas tirgū. Uzņēmuma sortimentā ir cīsiņi, sardeles, vārītās desas, žāvētās un pusžāvētās desas, servelādes, auksti kūpinātās desas, žāvēta cūkgaļa u. c.
Ventspils zivju konservu kombināts
Zivju pārstrādes rūpnīca atrodas Ventspilī. Kad maksātnespējīgā rūpnīca nokļuva AB Holding īpašumā, tās darbība tika atjaunota. Uzņēmēji izpētīja, ka iepriekš šprotes tika ražotas divos segmentos. Brīvais vilnis un Gamma-A ražo luksusa produktu – šprotes bez astītēm, bez galvām, caurspīdīgos iepakojumos. Visi pārējie ražotāji ir lēto preču segmentā. Savukārt vidējais segments bija brīvs – izrādījās, ka VZKK to vienmēr ir pārstāvējusi, gan nedaudz virs vidējā līmeņa. Pēc bankrota niša joprojām bija tukša. Tāpēc VZKK atgriezās savās pozīcijās un turpināja iesākto. «Ventspilī bija arī labs kolektīvs, un mēs esam lielākais sociālā nodokļa maksātājs – maksājam vairāk nekā naftas uzņēmumi. Atceros, kad atbraucu, visi uz mani ļoti skeptiski skatījās, teica: jūs jau esat desmitais īpašnieks, kurš apgalvo, ka visu sakārtos. Bet es viņus pārliecināju, un mani sāka cienīt – sākumā vadītāji, pēc tam grāmatvedība, tad strādnieki. Visas investīcijas, ko es solīju, es arī realizēju,» savus veiksmes faktorus neslēpj Bislans Abdulmuslimovs. Tagad ar zīmolu VZKK tiek piedāvāts visplašākais zivju konservu klāsts, kas nemitīgi tiek papildināts ar jaunumiem. «Mēs ražojam produktus, par kuriem citi ražotāji vēl tikai domā. Mēs uzdrīkstamies mainīt patērētāja priekšstatus par zivju konserviem.»
Rēzeknes gaļas kombināts
Atšķirībā no abiem pārējiem uzņēmumiem Rēzeknes gaļas kombināts ar bankrota draudiem nebija saskāries, taču tirgū ieņēma vien septīto pozīciju – līdz brīdim, kad pievienojās AB Holding. Tagad, pateicoties sākotnējām investīcijām un spēcīgai menedžmenta komandai, tas ir nozares līderis. «Man paveicās, ka Guntis Piteronoks ļoti sargā savu vārdu, ģimeni, un viņa māsa Inga bija savā profesijā vislabākā. Savukārt pats Guntis manā skatījumā šodien ir viens no TOP 3 vadītājiem Latvijā. Viņa redzējums ir ģeniāls, turklāt tā virzība sakrīt ar manējo. Pa visu šo laiku es tikai kādas piecas reizes esmu bijis rūpnīcā, bet ar Gunti mēs vienmēr sazvanāmies, un mūsu vīzijas ir vienādas. Tā ir panākumu atslēga. Guntis pats neteiks, ka viņš ir labākais, bet es to varu atļauties. Viņš ir latgalietis, tāds spēcīgs, sīvs,» stāsta Bislans.
Uzņēmuma produkciju ir novērtējuši arī patērētāji Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Anglijā, Vācijā, Krievijā u. c. Gaļas izstrādājumi tiek gatavoti pēc īpašām tehnoloģijām, izmantojot augstākās kvalitātes garšvielas, kā arī dabiski kūpinot un žāvējot gaļu – alkšņa un dižskābarža dūmos. Produkti tiek ražoti no svaigas, atdzesētas gaļas, tāpēc tajos saglabājas gaļas vērtīgākās īpašības.
